“• Ja dzimšanas datumam priekšā ir divi, piemēram, 28 vai 25 — šiem cilvēkiem patīk sabiedrība. Viņiem patīk diskusijas un padomu došana.
• Ja dzimšanas datums sākas ar viens, piemēram, 11; 14 vai 19 — šiem cilvēkiem patīk komandēt. Viņi parasti visu organizē.”

Jūsu viedokļi? Hmm.. diez kādi tad ir tie, kuriem ir viencipara skaitlis.. Piebildīšu, ka visu rakstu neizlasīju, slinkums un esmu darbā, varbūt tur vēl ir interesantas lietas, jo, uzmetot aci, tas ir salīdzinoši garš , kas varētu liecināt, ka tas ir saistošs, kaut arī Vakara ziņu reportieri man uzticību neraisa (piedodiet).

Televīzija. Cilvēku radīts fenomens. Un internets. Lietas, kas mani iespaido un pārsvarā – negatīvi. Nu, ne jau pašas par sevi, bet gan ar to informāciju, ko varu gūt no tām. Slepkavības, izvarošanas, krāpniecība, kukuļi, netaisnības, korupcija, nevienlīdzība, netaisnība. Turklāt, cilvēku inde un ļaunums, ko nākas lasīt anonīmos komentāros pie kādas nelaimes. Briesmīgi. Jā, ļoti daudz negatīva. Arī dzīves notikumi ir saspringti, tā izjaucot iekšējo līdzsvaru, kurš ir bijis, un rada tādu nožēlojuma, nedaudz pat bezpalīdzības sajūtu un tādu kā naidīgumu pret valsts iekārtu, pret sistēmām.

Taču, šodien pa dienu ar vienu aci redzēju iepriekš LNT kanālā reklamēto Labestības dienu. Un vakarā redzēju nobeigumu. Un sapratu to, ka, skatoties uz pasauli caur negatīvisma prizmu, tā, protams, izskatīsies negatīva. Pēdējā laikā nākas atcerēties vienu izteicienu, kas man tika veltīts vēl tālajā 9. klases izlaidumā, kuru nu vairs atceros tikai idejas līmenī – Tu nevari mainīt notiekošo, bet vari mainīt attieksmi pret to. Agrāk tam nepiekritu, agrāk uzskatīju, ka manos spēkos ir mainīt visu, ja vien to vēlos un tam veltu laiku. Varbūt tā pat varētu būt, taču, nekas nemainās pēc mirkļa, īpaši, ja tās ir lietas, mērķi un sapņi, kam nepieciešams laiks un liels ieguldījums, darbs. Taču ir iespēja nemocīt sevi, ir iespēja uz situāciju paskatīties savādāk, izvērtēt to un tad jau meklēt labākos risinājumus vai arī lieki nepiesārņot savu galvu ar negatīvo informāciju, kuru pats esi bezspēcīgs mainīt.

Atgriežoties pie Labestības dienas, sapratu, ka tie 100 vīri/sievas augstajos krēslos, kas mani un citus bieži vien sadusmo vai nokaitina ir nekas, salīdzinot ar tiem tūkstošiem, kuri spēj atsaukties uz palīdzības saucienu, lūgumu. Pie tam, lielākā daļa nesavtīgi, negaidot, kad viņiem pateicībā par to uzpliķēs uz pleca vai personīgi teikts atzinīgus vārdus. Labestības Dienas mērķis, tiem, kas nezina, bija savākt ziedojumus 5 bērniem/jauniešiem, kas dotu viņiem iespēju pilnvērtīgi vai vispār dzīvot. Nepieciešamā naudiņa bija ~40 tūkstoši latu. Jā, dažiem tā ir gada mēnešalga, bet dažiem neaizsniedzams sapnis un vienīgā cerība. Pateicoties Latvijas iedzīvotājiem, tika saziedots apmēram 141 tūkstotis latu. Divas ar pusi reizes vairāk. Tātad, būs iespēja palīdzēt vēl vairākām ģimenēm, kurām tas ir ļoti nepieciešams. Un tādos brīžos es saprotu, kas viss nav tik ļauni kā izskatās. Un, ka ir jāpriecājas, ka, dzīvojot šajā valstī ar skaistajiem inflācijas reitingiem, tajā ir tik daudz lielisku līdzcilvēku. Jo redzot ļauno, par labo mēs bieži vien aizmirstam.

Gribu nobeigt ar vienu saukli, kuru tikko dzirdēju tajā pašā televīzijā jaunajā Zilonīša kafijas dzeramā jogurta reklāmā, kas atbalsta Gain Fast koncertu Bērnu aizsardzības dienā 31. maijā Sapņu fabrikā – Svarīgākā ir mīlestība, jo tā nekad nebeidzas.

Tā vienkārši, bez ievadrunām un skaistām apcerēm, ieliku manai un jūsu, dārgie lasītāji, kopīgai baudai. Ziniet, vērojot šobrīd sabiedrībā aktuālās politiskās un vispārcilvēciskās kaislības, negribas pat analizēt Gaišos Prātus un viņu tikpat mirdzoši skaidrās domas..

”Es kā valdības vadītājs esmu garants stabilitātei valstī,” teica premjers.

Premjers Aigars Kalvītis pauda uzskatu, ka ideja kompensēt divas brīvdienas aizkavēšot valsts attīstību. «Mēs neesam tik bagāti, lai varētu atļauties atpūsties. Ja vajag, ir jāstrādā arī svētdienās,» teica Kalvītis.

Tā lūk!

Strādāsim, apkarosim inflāciju, iesim upes vidū uz koncertiem un dzīvosim zaļi, kā jau apsolītajos 7 Treknajos gados, kurus neviļus gribas sasaistīt ar premjera personību, ne viņa profesionālajiem sasniegumiem.

Nemaz nerunājot par salīdzinoši nesenajiem aprēķiniem par mūsu valstvīru vidēji nedēļā nostrādātājām stundām un šodienas rakstiem par deputātu algām.

Secinājumi : Britnijai ir grūti, taču viņa veic sava topošā albuma iepriekšprezentāciju. Iespējams, tas būs pank-roka albums.